UZMANĪBU!

Pārlūkojot lapu www.rapsim.lv, Jūs piekrītat, ka mēs izmantojam sīkdatnes, kas nodrošina netraucētu vietnes darbību. PRIVĀTUMA POLITIKA

Piekrītu

KVIEŠI:  26. nedēļā (26.06.2018.–02.07.2018.) kviešu nākotnes darījumu cena (piegāde septembrī) Parīzes MATIF biržā nedaudz palielinājās +1,56 %, un tirdzniecība noslēdzās pie cenas 179,00 EUR/t. Lasīt tālāk »

KVIEŠI:  25. nedēļā (19.06.2018.–25.06.2018.) kviešu nākotnes darījumu cena (piegāde septembrī) Parīzes MATIF biržā nedaudz samazinājās -0,56 %, un tirdzniecība noslēdzās pie cenas 176,25 EUR/t. Lasīt tālāk »

KVIEŠI:  23. nedēļā (05.06.2018.­–11.06.) kviešu nākotnes darījumu cena (piegāde septembrī) Parīzes MATIF biržā palielinājās par +0,28 %, un tirdzniecība noslēdzās pie cenas 182,00 EUR/t. Pēdējo 4 nedēļu laikā (13.05.2018.–11.06.) kviešu cena biržā palielinājās par +6,58 %. Savukārt gada laikā (2017. gada jūnijs — 2018. jūnijs) cena palielinājās apmēram par +2,39 %.

RAPSIS: 23. nedēļā (05.06.2018.–11.06.) rapša nākotnes darījumu cena (piegāde augustā) biržā samazinājās par -1,33 %, un tirdzniecība noslēdzās pie cenas 353,75 EUR/t. Pēdējo 4 nedēļu laikā (13.05.2018.–11.06.) rapša cena biržā nedaudz palielinājās +0,50 %. Savukārt gada laikā (2017. gada jūnijs — 2018. jūnijs) cena  palielinājās tikai par +0,49 %.

Karstākie jaunumi:

Labība

  • Pēc „Agritel” datiem, vērtējot ES sējumu stāvokli, ir acīmredzams, ka Rietumeiropa izskatās labāk kā Austrumeiropa, kur sējumus apdraud sausie laika apstākļi.
  • „FranceAgriMer” informē, ka Francijā 80 % kviešu sējumu stāvoklis vērtējams kā labs vai ļoti labs. Tiek prognozēts, ka 2018. gadā valstī kviešu raža var sasniegt 37–38 milj. tonnu un tas būtu vairāk kā pērn (36,6 milj. t) un vairāk kā piecu gadu vidējais rādītājs. 
  • Vācijas kooperatīvu asociācija prognozē, ka sakarā ar karsto laiku un lietus trūkumu, 2018. gada raža būs mazāka. Kviešu raža vidēji būs 22,9 milj. t, kas ir par 6,5 % mazāk kā pērn. Kukurūzas — par 4,4 milj. t, 4,2 % mazāka. Miežu — par 10,7 milj. t, 1,5 % mazāka.
  • Atsevišķiem Polijas reģioniem arī pietrūkst lietus. Ja jūnijā nebūs lietus, sējumu, īpaši vasarāju, stāvoklis var ievērojami pasliktināties, apgalvo „Sparks Polska” analītiķi. Tie uzskata, ka kviešu raža valstī šogad var būt par 8% mazāka kā pērn un sasniegt 10,7 milj. t.
  • Līdz jūnija sākumam ES eksportēja 18,9 milj. tonnas kviešu. Tas ir par 18 % mazāk kā tajā pašā laikā iepriekšējā sezonā. Tomēr no 2017.–2018. gada sezonas sākuma par 3 % ir palielinājies ES miežu eksports un šobrīd tas veido 5,2 milj. t. Minētajā laika posmā ES importēja 16 milj. t kukurūzas un tas ir pat par 39 % vairāk kā analoģiskā laika periodā iepriekšējā sezonā.
  • Krievija ziņo, ka līdz jūnija sākumam eksportēja 49,7 milj. tonnas graudu un tas ir pat par 47 % vairāk kā analoģiskā laika periodā iepriekšējā sezonā. Kviešu eksports veidoja 38,5 milj. t, — pat 48 % vairāk kā iepriekšējā gadā.
  • Pēdējā prognozē FAO palielināja pasaules 2018. gada  ražas prognozi līdz 2,61 miljardiem tonnu. Ja prognoze apstiprināsies, šā gada raža būs tikai par 1,5 % mazāka kā rekordaugstā pagājušā gada raža. Par 5 % palielināta arī graudu krājumu 2019. gada prognoze — līdz 772 milj. t. Krājumu palielinājumu visvairāk ietekmēja Ķīnas rīcībā esošās kukurūzas rezerves.
  • FAO pārskatīja un nedaudz palielināja pasaules kviešu ražas prognozi — līdz 754,1 milj. t.

Eļļas augi

  • Vācijas kooperatīvu asociācija prognozē, ka valsts rapša nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē var būt par 5 % mazāka kā pērn un sasniegt 4,1 milj. t.
  • Saskaņā ar „Strategie Grains” jūnija prognozes datiem, ES rapša vidējā ražība šajā sezonā var būt tikai 3,17 t/ha (tā ir mazākā ražība ko iepriekš prognozēja citas aģentūras). Šādā gadījumā, kopējā Es rapša raža būs 21,28 milj. t.
  • Tiek prognozēts, ka 2018. gada pasaules biodegvielas ražošana palielināsies par  2,4 milj. tonnu — līdz rekordaugstam 38,4 milj. tonnu līmenim. Lielākais pieaugums paredzams Indonēzijā un Brazīlijā. Palmu eļļas izmantošana biodegvielai palielināsies par 1,7 milj. tonnām līdz 13 milj. t. Sojas eļļas izmantošana biodegvielai, saskaņā ar prognozi, palielināsies par 0,3 milj. tonnām līdz 10,0 milj. tonnām — palielinājums paredzams ASV un Brazīlijā.

KVIEŠI:  20. nedēļā (15.05.2018.–21.05.2018.) kviešu nākotnes darījumu cena (piegāde septembrī) Parīzes MATIF biržā palielinājās par +2,91 %, un tirdzniecība beidzās pie cenas 176,75 EUR/t. Pēdējo 4 nedēļu laikā (24.04.2018.–21.05.2018.) kviešu cena biržā palielinājās par +6,93 %. Savukārt gada laikā (2017. gada maijs — 2018. gada maijs) to cena beidzot pietuvinājās pērnā gada līmenim, kāda bija pirms gada.

RAPSIS: 20. nedēļā (15.05.2018.–21.05.2018.) rapša nākotnes darījumu cena (piegāde augustā) biržā palielinājās par +1,00 %, un tirdzniecība beidzās pie cenas 354,75 EUR/t. Pēdējo 4 nedēļu laikā (24.04.2018.–21.05.2018.) rapša cena biržā palielinājās par +4,01 %. Savukārt gada laikā (2017. gada maijs — 2018. gada maijs) rapša cena, līdzīgi kā kviešu cena, pietuvinājās pērnā gada līmenim, kāda bija pirms gada.

Karstākie jaunumi:

Labība

  • Pēc „Agreste” datiem, šā gada Francijas kviešu sējumu platība ir 4,95 milj. ha un tas ir nedaudz mazāk kā pagājušajā gadā un zemākais sējumu platību līmenis kopš 2013. gada. Miežu sējumu platība ir 1,86 milj. ha, (pērn — 1,91 milj. ha). Kukurūzas sējumu platība ir tāda pati kā pērn — 1,44 milj. ha.
  • Pēc Vācijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas datiem, šogad valsts kviešu produkcija var veidot 23,98 milj. tonnas un tas ir par 2 % mazāk kā pērn, iemesls — par 3,8 % mazāka sējumu platība (līdz 3,08 milj. ha). Kukurūzas raža, pēc prognozēm, sasniegs 4,43 milj. tonnas, un būs par 2,6 % mazāka kā iepriekšējā sezonā. Savukārt miežu raža pateicoties par 5,6% lielākām sējumu platībām, var palielināties par 2,6% un sasniegt 11,14 milj. tonnas.
  • Melnās jūras reģiona valstīs nesenais lietus nedaudz uzlaboja sējumu stāvokli pēc ilgstoša karstuma. Tas ir pozitīvs faktors jaunajai graudaugu ražai. Samērā sauss laiks turas gan ASV, gan Kanādā.
  • Savukārt Austrālijā „La Nina” parādības izraisītais sausums apdraud sējumus. Austrālijas tirgū kviešu cena sasniedza 8 mēnešu maksimumu. To veicināja uztraukums par jauno ražu — sausums pieņemas spēkā. Īpaši sliktas prognozes ir valsts rietumu un dienvidaustrumu  daļai, kur sausums var ieilgt uz visu sezonu (dienvidu puslodē šobrīd valda ziema).
  • USDA turpina palielināt pasaules miežu eksporta apjomus šai sezonai. Liels pieprasījums pēc miežiem jūtams Ķīnā, Irānā un Turcijā. Pēdējā tirdzniecības pusgadā pasaules miežu eksports jau bija par 10 % lielāks. Par lielāko miežu eksportētāju kļuva Austrālija, tai seko Krievija un Ukraina. Prognozēts, ka par lielāko miežu importētāju kļūs Ķīna, kura pēdējā pusgada laikā jau ir iegādājusies par 17 % vairāk graudu kā iepriekš. Tādējādi tā var apsteigt Saūda Arābiju, kas šobrīd ir lielākā miežu pircēja pasaulē.

Eļļas augi

  • Saskaņā ar „Agreste” datiem, Francijā šogad tiek audzēts vairāk rapša kā pērn — 1,50 milj. ha (pērn — 1,41 milj. ha).
  • Vācijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijā prognozē, ka šogad valsts rapša produkcija būs 4,13 milj. tonnas un tas ir par 3,3 % mazāk kā pērn. Viens no iemesliem — par 3,5 % mazākas rapša platības, kas veido tikai 1,26 milj. ha.
  • Pēdējo 3–4 nedēļu īpaši stiprais lietus Argentīnā apdraud 3 milj. ha sojas sējumu. Sliktie laika apstākļi traucē ražas novākšanu, ražīgums samazinās, ražas kvalitātes pasliktinās.

Akciju sabiedrība “Linas Agro Group” plāno izvērst sertificētu sēklu ražošanu un tirdzniecību, tāpēc šī gada 1. jūlijā veiks izmaiņas pārvaldāmajos uzņēmumos. Līdz šim ar sertificētu sēklu tirdzniecību Lietuvā nodarbojās divi Grupas uzņēmumi – AB “Linas Agro” un UAB “Dotnuva Baltic“. Turpmāk ar sēklu un citu augkopības produktu pārdošanu nodarbosies tikai AB “Linas Agro”, savukārt, UAB “Dotnuva Baltic“ koncentrēsies uz sēklu ražošanu un jaunu šķirņu attīstību, sarunām un līgumu slēgšanu ar galvenajiem Lietuvas un ārvalstu sēklu piegādātājiem un selekcionāriem. Šādu izmaiņu mērķis – stiprināt “Linas Agro Group“ sēklu sagatavošanas jaudas Lietuvā un attīstīt jaunu preču zīmi – “Dotnuva Seeds“. Pašlaik klientiem prezentējama starptautiskā sēklu preču zīme palīdzēs tiem atpazīt uzticamas, augstas kvalitātes sertificētas sēklas Baltijas valstīs.

No 2003. gada “Dotnuva Baltic“ sēklu sagatavošanas rūpnīcā tiek sagatavotas dažādu sugu un šķirņu zemkopības augu sēklas. Rūpnīca saražo 22.000 tonnas sertificētu sēklu gadā. Baltijas un citu apkārtējo valstu tirgos tās ir jau pazīstamas savas augstās kvalitātes dēļ un neoficiāli tiek sauktas par “Dotnuvas sēklām“ (“Dotnuvos sėklos“). Lai veicinātu atpazīstamību ne tikai Lietuvā, bet arī citās Baltijas valstīs, reģistrēts jauns starptautiskais to nosaukums “Dotnuva Seeds“.

Dotnuva_seeds

Tam, lai apmierinātu pieaugošā sertificētu sēklu tirgus Baltijas valstīs vajadzības, Grupa 2018.–2020. gadā plāno palielināt sēklu sagatavošanas jaudas. Sākumā ieplānots līdz 40 procentiem palielināt noliktavu platības Lietuvā un izveidot maksimāli efektīvu sēklu loģistikas ķēdi.

„Mēs nolēmām apvienot abu uzņēmumu spēkus preču un pakalpojumu zemkopjiem darbībā, tāpēc pirms gada uzaicinājām UAB “Dotnuva Baltic“ ģenerāldirektoru Darjusu Jalovecku (Darius Jaloveckas) strādāt AB “Linas Agro“ un kļūt par visas preču un pakalpojumu zemkopjiem piegādes ķēdes Baltijas valstīs vadītāju. Viņš spēja atrast veidus, kā panākt ciešāku uzņēmumu savstarpējo sadarbību un apvienot komandas, lai mēs varētu piedāvāt klientiem arvien pievilcīgākus risinājumus. Pirmie soļi tika sperti vēl pagājušovasar pārceļot sēklu tirdzniecību Latvijā no SIA “Dotnuva Baltic“ uz SIA “Linas Agro“. Cenšamies panākt, lai “Linas Agro“ un “Dotnuva Baltic“ darbojas kā viena komanda,“ – teica AB “Linas Agro Group“ ģenerāldirektors Darius Zubas.

Latvijā ar UAB “Dotnuva Baltic“ sagatavojamo sēklu tirdzniecību nodarbojas SIA “Linas Agro“, bet Igaunijā – AS “Dotnuva Baltic“.

„No 1. jūlija UAB “Dotnuva Baltic“ vēl vairāk koncentrēsies uz lauksaimniecības tehnikas, rezerves daļu, graudu un fermu iekārtu pārdošanu, servisa darbības efektivizēšanu, pakalpojumu attīstību un sēklu ražošanu, bet AB „Linas Agro“ orientēsies uz augkopību. Apvienosim komandas kopīgai darbībai, lai zemkopji visu viņiem nepieciešamu produktu paketi saņemtu no vienām rokām, jo tā viņiem ir ērtāk. Ar savu popularitāti mūsu ražotās sēklas jau pārsniedza Lietuvas robežas, tāpēc jaunā preču zīme “Dotnuva Seeds“ būs augstas kvalitātes ekvivalents visā reģionā. Tādējādi nostiprināsies mūsu pozīcijas gan sertificētu sēklu tirgū Baltijas valstīs, gan arī visā agrobiznesa sektorā. Ticu, ka pēc kāda laika kļūsim par to uzņēmumu grupu Baltijas valstīs, kuru klients izvēlas vispirmāk,“ – teica AB “Linas Agro“ izpilddirektors un UAB “Dotnuva Baltic“ ģenerāldirektors Darius Jaloveckas.

Katru gadu Grupa klientu saimniecībās Lietuvā, Latvijā un Igaunijā piegādā 22 tūkst. tonnu sēklu. Cerams, ka šajā finanšu gadā šis apjoms būs par 5 procentiem lielāks nekā pagājušogad.