UZMANĪBU!

Pārlūkojot lapu www.rapsim.lv, Jūs piekrītat, ka mēs izmantojam sīkdatnes, kas nodrošina netraucētu vietnes darbību. PRIVĀTUMA POLITIKA

Piekrītu

Kaļķosim augsnes efektīvi, novērtējot to agroķīmiskās īpašības!

10.07.2017.

Kultūraugu augšanu un attīstību ļoti ietekmē augšņu agroķīmiskās īpašības. Viens no būtiskākajiem auglības rādītājiem ir augsnes pH reakcija.

Latvijā 63% lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir velēnu podzolētās un velēnu podzolētās gleja augsnes, kas pēc savas dabiskās izcelsmes ir skābas. Pareizi sabalansējot šo augšņu kaļķošanu un mēslošanu, novēršot to paskābināšanos, var iegūt augstas un stabilas ražas. Pēdējo divdesmit piecu gadu laikā augsnes kaļķošanas darbu apjoms ir ievērojami samazinājies, līdz ar to Latvijas klimatiskajos apstākļos no augsnes izskalojas un ar ražu tiek iznesti vairāki simti kilogramu kalcija un magnija, tāpat to veicina fizikāli skābu minerālmēslu lietošana.

Kuros Latvijas reģionos ir skābākās augsnes un nepieciešama to kaļķošana?

  1. gadā sliktākā situācija konstatēta Kurzemē, kur pamatkaļķošana nepieciešama 55% augšņu, Vidzemē 39%, Pierīgā 34%, Latgalē 30% un Zemgalē 15%, savukārt uzturoša kaļķošana nepieciešama Kurzemē 72%, Vidzemē 59%, Pierīgā 56%, Latgalē 58% un Zemgalē 26% augšņu.

Lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus augu attīstībai un veicinātu maksimālas potenciālās ražas ieguvi, optimālajai augsnes pH reakcijai pie noteikta augsnes granulometriskā sastāva jābūt: 6,3–6,7 māls, 6,0–6,2 smilšmāls, 5,6–5,8 mālsmilts, 5,4–5,6 smilts, 5,2 kūdra.

Augsnes pH reakcijas ietekme uz augsnes īpašībām un augu attīstību

Skābas augsnes veicina augsnes struktūras degradāciju, jo būtiski samazinās mikrobioloģiskie procesi un neveidojas organiskā viela augsnē, līdz ar to ir nelabvēlīgs mitruma un gaisa režīms. Skābās augsnēs samazinās gumiņbaktēriju, azotobaktēriju un nitrifikācijas baktēriju aktivitāte, tāpat samazinās augu nodrošinājums ar slāpekli (N), fosforu (P), kāliju (K), kalciju (Ca), magniju (Mg) un molibdēnu (Mo). Zema augsnes pH reakcija veicina augu slimību attīstību un pasliktina fitosanitāro situāciju sējumos. Samazinās ar organiskajiem un minerālmēsliem iestrādātā mēslojuma izmantošanās. Fosfors augsnē ir salīdzinoši mazkustīgs, bet optimālā augsnes pH reakcija tā uzņemšanai augos ir 6,1–6,8. Fosfora uzņemšana augos ievērojami samazinās, ja augsne paskābinās, un tas saistās ar alumīniju (Al) un dzelzi (Fe); savukārt atšķirīga situācija ir augsnēs, kas veidojušās uz karbonātus saturošiem cilmiežiem, kas ir neitrālas un bāziskas, un tas saistās ar Ca un Mg, līdz ar to arī skābās augsnes nevajadzētu pārkaļķot, lai nesamazinātu P izmantošanos.

Augiem ir atšķirīgas prasības augsnes pH reakcijas ziņā, tāpēc, plānojot augu maiņu saimniecībā, tas noteikti jāņem vērā. Augu sadalījums pēc jutīguma pret augsnes skābuma izmaiņām ir šāds: 7,0–7,5 (lucerna, pupas, kāposti, bietes), 6,0–7,0 (kvieši, mieži, rapsis, zirņi, āboliņš, gurķi, sīpoli, kukurūza), 5,5–6,0 (rudzi, auzas, kartupeļi, lini, stiebrzāles, redīsi, burkāni, tomāti), zem 5,5 (lupīna, griķi).

Kalcijs un magnijs augos

Kalcijs regulē augu augšanu un barības vielu uzņemšanu, novērš Al, Fe, H, Na, Mg jonu vienpusīgo kaitīgo ietekmi. Kalcijs paaugstina augu izturību nelabvēlīgos laikapstākļos, tam ir būtiska nozīme izturīga labības stiebra veidošanās procesā, kas palielina tā noturību un samazina veldrēšanās risku. Ja trūkst kalcija, augiem ir apgrūtināta sakņu sistēmas attīstība un neveidojas sakņu spurgaliņas, saknes ārējās šūnas noglumē un pūst. Kalcija trūkuma dēļ vispirms tiek kavēta auga jauno daļu attīstība. To parāda augšanas konusa un jauno lapiņu nobālēšana un saritināšanās.

Magnijs ietilpst hlorofila sastāvā, bez tā nevar notikt fotosintēze, augu lapas dzeltē starp dzīslām, bet dzīslas paliek zaļas, ar laiku lapas plātne nobrūnē, sačokurojas un nobirst. Tam ir liela nozīme augu veģetatīvās masas veidošanā.

Augšņu analīzes un piemērotākie kaļķošanas līdzekļi

Lai objektīvi novērtētu kaļķošanas vajadzību saimniecībā, nepieciešams veikt augsnes agroķīmisko izpēti un noteikt ne tikai pamatrādītājus – augsnes granulometrisko sastāvu, organisko vielu saturu, augsnes pH reakciju, P2O5 mg/kg, K2O mg/kg –, bet arī Ca un Mg mg/kg saturu augsnē, lai novērtētu to attiecību augsnē. Vēlamā Ca un Mg attiecība ir 6,5:1. Pamatojoties uz iegūtajiem augsnes agroķīmiskajiem rezultātiem, tiek pieņemts lēmums par nepieciešamo kaļķošanas materiālu. Neapdedzināti kaļķakmens milti vidēji satur 34,5% Ca un līdz vienam procentam Mg. Neapdedzināti dolomīta milti vidēji satur ap 20% Ca un 11% Mg. Augsnēm ar skābu augsnes pH reakciju, kur kalcija un magnija attiecība jau ir mazāka par 5:1, nepieciešams izvēlēties kaļķakmens miltus, savukārt ja Ca:Mg > 8:1, nepieciešams kaļķot ar dolomītmiltiem. Augsnēs, kur kalcija un magnija attiecības ir sabalansētas, bet augsnes pH reakcija ir par skābu, vislabākais variants ir iedot vajadzīgo kaļķojamā materiāla devu ar diviem kaļķojamiem materiāliem: kaļķakmens miltiem un dolomīta miltiem svara attiecībā 1:1.

Kaļķošanas materiālu ietekme uz augsnes skābumu ir atkarīga ne tikai no CaCO3 satura, bet arī no tā granulometriskā sastāva. Jo smalkāks kaļķošanas materiāla malums, jo iedarbība būs ātrāka, bet arī darbības laiks būs īsāks, savukārt, ja daļiņas ir rupjākas, iedarbība būs lēnāka, bet darbības laiks garāks.

Kaļķošanas normas aprēķināšana

Lai aprēķinātu nepieciešamo kaļķošanas materiāla daudzumu augsnes ielabošanai dažāda granulometriskā sastāva augsnēs, var izmantot tālāk minētos datus.

Kaļķošanas normas aprēķināšana, ja zināma augsnes pH reakcija

 

Augsnes granulometriskais sastāvs

pH KCl izmaiņas no 1 t CaCO3

Nepieciešamais CaCO3 t/ha, lai izmainītu pH par 0,1 vienību

Smilts S

0,17–0,19

0,5–0,6

Mālsmilts mS

0,14–0,17

0,6–0,7

Smilšmāls Ms

0,12–0,14

0,7–0,8

Māls M

0,10–0,12

0,8–1,0

Kūdra T

0,12

0,8

Augsnes reakcijas izmaiņas no 1 tonnas iestrādātā CaCO3

Piemērs

Ja iestrādā 3,75 t/ha CaCO3 smilšmāla augsnē, pH palielinās par 3,75 t/ha x 0,13 = 0,49 vienībām.

Ja pH bija 6,0, pēc kaļķošanas pH ir 6,5. Savukārt, lai paaugstinātu pH par 0,5 vienībām smilšmāla augsnē, nepieciešams iestrādāt 0,5 x 10 x 0,75 = 3,75 t/ha CaCO3.

Augsnes kaļķošanas laiks

Optimālais kaļķošanas darbu veikšanas laiks ir pēc ražas novākšanas un pirms rudens aršanas. Ja kaļķošanu veic pa rudens arumu, pavasarī vēlams kaļķojamo materiālu pēc iespējas labāk sajaukt ar augsni. Rudenī iestrādātie kaļķošanas materiāli palielināta augsnes mitruma ietekmē labāk un vienmērīgāk neitralizē augsni.

Augsni būtu vēlams kaļķot pirms ziemas un vasaras kviešiem un rapša, lucernas, āboliņa, zirņiem un pupām, pirms daudzgadīgo zālāju ierīkošanas, kas dos būtisku ražas un kvalitātes pieaugumu. Augsni nebūtu vēlams kaļķot pirms kartupeļu un linu audzēšanas, jo, dodot tiem lielas kaļķa devas, pasliktinās produkcijas kvalitāte – bumbuļi cieš no parastā kraupja infekcijas, bet lini no bakteriālās puves un ir nekvalitatīvāka šķiedra. Platībās, kur paredzēts audzēt kartupeļus un linus, kaļķošanas materiālu dod priekšaugam.

Augšņu kaļķošana, pamatojoties uz augšņu agroķīmiskajiem rezultātiem, būtiski uzlabos barības vielu izmantošanos augsnē un palielinās potenciāli iegūstamo ražu apjomu un kvalitāti.

Andris Skudra,

LLKC augkopības konsultants