UZMANĪBU!

Pārlūkojot lapu www.rapsim.lv, Jūs piekrītat, ka mēs izmantojam sīkdatnes, kas nodrošina netraucētu vietnes darbību. PRIVĀTUMA POLITIKA

Piekrītu

Vēsturisks moments – biržu cenas izlīdzinājās ar pērnā gada cenām

23.05.2018.Tirgus tendences

KVIEŠI:  20. nedēļā (15.05.2018.–21.05.2018.) kviešu nākotnes darījumu cena (piegāde septembrī) Parīzes MATIF biržā palielinājās par +2,91 %, un tirdzniecība beidzās pie cenas 176,75 EUR/t. Pēdējo 4 nedēļu laikā (24.04.2018.–21.05.2018.) kviešu cena biržā palielinājās par +6,93 %. Savukārt gada laikā (2017. gada maijs — 2018. gada maijs) to cena beidzot pietuvinājās pērnā gada līmenim, kāda bija pirms gada.

RAPSIS: 20. nedēļā (15.05.2018.–21.05.2018.) rapša nākotnes darījumu cena (piegāde augustā) biržā palielinājās par +1,00 %, un tirdzniecība beidzās pie cenas 354,75 EUR/t. Pēdējo 4 nedēļu laikā (24.04.2018.–21.05.2018.) rapša cena biržā palielinājās par +4,01 %. Savukārt gada laikā (2017. gada maijs — 2018. gada maijs) rapša cena, līdzīgi kā kviešu cena, pietuvinājās pērnā gada līmenim, kāda bija pirms gada.

Karstākie jaunumi:

Labība

  • Pēc „Agreste” datiem, šā gada Francijas kviešu sējumu platība ir 4,95 milj. ha un tas ir nedaudz mazāk kā pagājušajā gadā un zemākais sējumu platību līmenis kopš 2013. gada. Miežu sējumu platība ir 1,86 milj. ha, (pērn — 1,91 milj. ha). Kukurūzas sējumu platība ir tāda pati kā pērn — 1,44 milj. ha.
  • Pēc Vācijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas datiem, šogad valsts kviešu produkcija var veidot 23,98 milj. tonnas un tas ir par 2 % mazāk kā pērn, iemesls — par 3,8 % mazāka sējumu platība (līdz 3,08 milj. ha). Kukurūzas raža, pēc prognozēm, sasniegs 4,43 milj. tonnas, un būs par 2,6 % mazāka kā iepriekšējā sezonā. Savukārt miežu raža pateicoties par 5,6% lielākām sējumu platībām, var palielināties par 2,6% un sasniegt 11,14 milj. tonnas.
  • Melnās jūras reģiona valstīs nesenais lietus nedaudz uzlaboja sējumu stāvokli pēc ilgstoša karstuma. Tas ir pozitīvs faktors jaunajai graudaugu ražai. Samērā sauss laiks turas gan ASV, gan Kanādā.
  • Savukārt Austrālijā „La Nina” parādības izraisītais sausums apdraud sējumus. Austrālijas tirgū kviešu cena sasniedza 8 mēnešu maksimumu. To veicināja uztraukums par jauno ražu — sausums pieņemas spēkā. Īpaši sliktas prognozes ir valsts rietumu un dienvidaustrumu  daļai, kur sausums var ieilgt uz visu sezonu (dienvidu puslodē šobrīd valda ziema).
  • USDA turpina palielināt pasaules miežu eksporta apjomus šai sezonai. Liels pieprasījums pēc miežiem jūtams Ķīnā, Irānā un Turcijā. Pēdējā tirdzniecības pusgadā pasaules miežu eksports jau bija par 10 % lielāks. Par lielāko miežu eksportētāju kļuva Austrālija, tai seko Krievija un Ukraina. Prognozēts, ka par lielāko miežu importētāju kļūs Ķīna, kura pēdējā pusgada laikā jau ir iegādājusies par 17 % vairāk graudu kā iepriekš. Tādējādi tā var apsteigt Saūda Arābiju, kas šobrīd ir lielākā miežu pircēja pasaulē.

Eļļas augi

  • Saskaņā ar „Agreste” datiem, Francijā šogad tiek audzēts vairāk rapša kā pērn — 1,50 milj. ha (pērn — 1,41 milj. ha).
  • Vācijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijā prognozē, ka šogad valsts rapša produkcija būs 4,13 milj. tonnas un tas ir par 3,3 % mazāk kā pērn. Viens no iemesliem — par 3,5 % mazākas rapša platības, kas veido tikai 1,26 milj. ha.
  • Pēdējo 3–4 nedēļu īpaši stiprais lietus Argentīnā apdraud 3 milj. ha sojas sējumu. Sliktie laika apstākļi traucē ražas novākšanu, ražīgums samazinās, ražas kvalitātes pasliktinās.